Alfrēds Dziļums (1907-1976)

Rakstnieks

Dzimis 1907. gada 2. maijā Doles pagasta "Jenčos". Agri zaudējis vecākus, strādājis dažādus darbus - plostnieks, namdaris u.c. Mācījies V. Olava komercskolā, bet līdzekļu trūkuma dēļ mācības pārtraucis un vēlāk izglītojies pašmācības ceļā. Pirmā publikācija- tēlojums "Meža ainas" žurnālā "Meža Dzīve" (1925) ar pseidonīmu Vizuls. Nodarbojies ar lauksaimniecību Baldones pagastā. 1944. gadā iesaukts Latvijas leģionā. Darbojies karavīru laikrakstā "Kurzemnieks" un žurnālā "Tālo Ceļos". Pēc kara palicis Vācijā, kur iesaistījies latviešu bēgļu kultūras dzīvē un izveidojis ģimeni. Četrdesmito gadu beigās pārbēdzis uz Zviedriju, kur Vermlandē strādājis meža darbos. Darbojies latviešu palīdzības komitejā Stokholmā. Savā daiļradē pievērsies galvenokārt lauku dzīves tematikai dažādos vēstures periodos, apliecinājis darba un zemnieka dzīves vērtību. Prozai raksturīgs spilgts tipāžs, psiholoģiski precīzs raksturojums. Dzīve Latvijas laikā un Otrā pasaules kara laikā atveidota romānos "Raženā audze" (1938), "Saplēstā krūze" (1942), triloģijā "Celmenieki" (1948) un citos. Pēckara gadu kolektivizācija un deportācijas atsegtas romānos "Cilvēki vētrā" (1961), "Gaidi mani" (1975) u.c. Uz dokumentālu materiālu pamatiem veidoti romāni par latviešu leģionāriem un bēgļu dzīvi "Tornas grāvrači" (1949), "Nokaltis zars" (1960) un citi. Kultūrvēsturiska nozīme ir autobiogrāfiskiem darbiem, piem., "Mežu aizvējā" (1974). Reizēm lietojis pseidonīmu V. Vaivars. Miris 1976. gada 31. maijā Vermlandē, atdusas Molkomas kapos.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003. 739 lpp.; Gudriķe, B. Starp divām rītausmām. [Rīga]: Daugava, 2004. 351 lpp.