Viļņojas druva Mežotnē, viļņojas ūdeņi Usmā

Jauna gada cēliens uzsākts ar sekojošām izstādēm abonementā: “Barikāžu laika stāsti”, „Rakstnieks, semiotikas pīlārs Umberto Eko”, „Latvijas Kultūras kanona vērtības” un “Viļņojas druva Mežotnē. Viļņojas ūdeņi Usmā”. Šoreiz pastāstīsim vairāk par pēdējo no tām, kas veltīta novadniekam Vitautam Ļūdēnam. Dzejdarim janvārī apritētu 85 gadi.

 

Literāro izstāžu forma var būt dažāda. Bibliotēkas sirds ir un paliks grāmatas. Tālab tās,  kopā ar periodikas rakstiem, izstādēs ir pamatu pamats. Meklējot neierastākus veidus, kā pievērst apmeklētāju uzmanību, rit otrais gads kopš bibliotēka piedāvā mirkli apstāties pie planšetu izstādēm.  Arī šobrīd, ienākot pa bibliotēkas durvīm, jāparaugās pa labi un pa kreisi, lai ar tādu iepazītos. Izstāžu cikla „Latvijas Kultūras kanona vērtības” pirmajā izstādē apmeklētājiem smīn Ojārs Vācietis, Kārlis Skalbe, Imants Ziedonis, savukārt cieši acīs raugās Rainis, Jānis Poruks un citi latviešu literatūras veidotāji un tajā dziļu nospiedumu atstājušie.

 

“Viļņojas druva Mežotnē. Viļņojas ūdeņi Usmā” ir par dzejnieku, kura soļi mazās kājelēs un skolnieka brašā solī pēckara gados ik dienu ritēja Mežotnes pusē – reiz varenu vītolu rindu ieskautajās mājās Ļūdēni. Tur zemes un lauku darbiem līdzās bija arī grāmata, jo ģimenes lokā skolotu un vērīgu ļaužu netrūka. Usmas vārds Vitauta Ļūdēna dzīvē ienāca līdz ar mīļoto meiteni, vēlāk sievu, Veltu. Mežotnes vectēva stādīto vītolu vārds atbalsojas arī Usmas mājās, kuru nosaukums – Vītoli.

 

Ko var aplūkot izstādē? Tajā ir dzejoļi krājumi pieaugušajiem –  sākot ar “Saules lidlauki” (1966, pirmais krājums)  un beidzot ar “Zem debesu zeltainiem apiņim” (2001), kurā iekļautais dzejolis “Spoguļi” lasāms uz lielizmēra planšetes. Izsekot topošā rakstnieka rokrakstam var V. Ļūdēna skolas laika pierakstos, kuros Bērzu skolas sestklasnieks veido domrakstu “Mana kolchoza vēsture” un Bauskas 1. vidusskolas 9.b klases skolnieks izprot sev tuvās dabas zinības. Skolas laika burtnīcas bibliotēkai dāvāja dzejnieka krustmeita Diāna Jance, kad ar stāstījumu viesojās Vitauta Ļūdēna 80. gadu jubilejai veltītā pasākumā.

 

Dzejnieka teikto “Man ļoti patīk uzvilkt savai laivai baltas zēģeles un - aidā! - Usmas ūdeņu plašumos. (..) Laiva - mans rakstāmgalds” apliecina melnbalts fotoattēls ar Vitautu Ļūdēnu uz “Sisis Vijoļkāja” klāja. Dzejnieka iedvesma ir gājusi kopā ar iemaņām praktisku darbu veikšanā. To māk stāstīt gan Ļūdēnmāju kaimiņš, kas gājis talkā mājas jumta labošanā, gan dzejnieka krustmeita. Īpaša vieta izstādē ir kokā grebtam mājas nosaukumam. Ļoti iespējams, ka tas ir Vitauta Ļūdēna veikums, jo līdzīgs atradies arī Usmas Vītolu mājās – tā piecgadi atpakaļ domu pavedienu vērpa dzejnieka krustmeita.

 

Neba visus iztādē izliktos darbus var pieminēt un neba vienu patiesību par aizgājušiem laikiem un cilvēkiem var iedomāt, bet turēt atmiņu dzīvu un literāro devumu – aktuālu, nedrīkst aizmirst. Dzejnieka dzimšanas dienā, 28. janvārī, dalīsimies ar vizuālu formātu par izstādē iekļautajiem materiāliem.

 

* Bauskas Bērnu bibliotēkā izstādi Vitautam Ļūdēnam veido darbi bērnu literatūrā, un tostarp lasāms arī ilustrēts dzejoļu krājums “Laimiņas valoda”. Tas ir veltījums meitai Laimai.

 

 

tl_files/images/BCB2022/RAKSTAM.png

05.01.2022 11:30 (komentāri: 0)

Iet atpakaļ

Pievienot komentāru