No 1.jūnija līdz 31. augustam Bauskas Centrālajā bibliotēkā vērojama izstāde "Latvijas sports laiku lokos".

Latvijas sports ir kā dārzs, kas kopts un lolots kopš latviešu senajām rotaļām un spēlēm, no slidošanas ar kaula slidām uz Daugavas ledus Daugmales pilskalna pakājē līdz latviešu pirmajiem centieniem apgūt dažādus "kustību gabalus" – vingrošanu, peldēšanu, skriešanu, cīkstēšanos un svaru celšanu.

Latvieši savā zemē līdzās vāciešiem sāka dibināt savas sporta biedrības – II Rīgas Riteņbraucēju biedrību, II Rīgas Atlētu klubu, "Marsu", "Hēraklu" un "Amatieri". Barona Pjēra de Kubertēna idejas par olimpisko spēļu atjaunošanu saviļņoja tūkstošiem prātus visā pasaulē. Līdz ar citām tautām arī latvieši pirmo reizi izgāja olimpiskajā arēnā V Olimpiādes spēlēs Stokholmā 1912. gadā. Gan zem cariskās Krievijas karoga! Olimpiskajās spēlēs, kurās Haralds Blaus pirmo reizi mūsu sporta vēsturē izcīnīja olimpisko bronzas medaļu šaušanā uz māla baložiem.

Viņam sekoja desmitiem citi ar lielu fizisku un gara spēku apveltīti cilvēki, kas zem dažādiem karogiem nebrīvē un brīvē cīnījās par uzvaru visaugstākā līmenī. Tie ir mūsu tautas identitātes izteicēji. Varoņi, kuru vārdi ierakstīti mūsu sporta vēsturē – Jānis Krauze, Jānis Leskinovičs, Haralds Blaus, Jānis Dikmanis, Voldemārs Cekuls, Voldemārs Šmidbergs, Alfrēds Ruks, Rūdolfs Ronis, Alberts Rumba, Jānis Daliņš, Jānis Dimza, Adelberts Bubenko, Edvīns Bietags, Alfons Bērziņš, Jānis Krūmiņš, Valdis Muižnieks, Maigonis Valdmanis, Oto Jurģis, Lavīze Pūce, Inese Jaunzeme, Jānis Lūsis, Elvīra Ozoliņa, Dainis Kūla, Mihails Tāls, Ilgvars Pauls, Valdis Valters, Helmuts Balderis, Aldis Bērziņš, Jānis un Ilze Konradi, Dzidra Karamiševa, Skaidrīte Smildziņa-Budovska, Silvija Ravdone-Krodere, Uļjana Semjonova, Artūrs Irbe, Sandis Ozoliņš, Jānis Ķipurs, Zintis Ekmanis, Vera Zozuļa, Igors Vihrovs, Aigars Fadejevs un daudzi citi.

Un nupat aizvadīto Pekinas olimpisko spēļu veiksminieki: Ainārs Kovals, Viktors Ščerbatihs un Māris Štrombergs...

Desmitiem citu mūsu sportistu, kuri sevi un savu piederību Latvijai izcili apliecinājuši sportā.

Pirmo reizi Latvijas Sporta muzejs centies ieskatīties Latvijas sporta procesos visaptveroši – no tālas pagātnes līdz tuvai pagātnei. Nolūkā parādīt mūsu sabiedrībai, ka esam un varam būt ļoti stipri un ka mums ir par ko būt lepniem...

Autors: Rita Apine. 13.07.2009.