Šogad laiks no 11. līdz 17. novembrim tika pavadīts Ziemeļvalstu literatūras nedēļas zīmē ar šī gada tēmu "Brīvība ziemeļos". Galvenā uzmanība tika pievērsta Islandei, jo šogad aprit 80 gadi kopš Islande ir atguvusi savu neatkarību. Krēslas stundas lasījumos Ziemeļvalstu literatūras nedēļas dalībnieki tika mudināti lasīt Sjouna "Skugabaldru" jeb "Ēnu Lapsu", bet rītausmas lasījumos – fragmentu no Ranas Flingenringas bilžu grāmatas "Vulkāns", kuru tulkojusi Dace Deniņa, kas 13. novembra agrā pēcpusdienā tikās ar Bauskas Centrālās bibliotēkas lasītājiem.

Dace Deniņa tulko no vairākām skandināvu valodām – dāņu, norvēģu un zviedru, kā arī no angļu valodas. Tie ir gan literāri, gan publicistiski, gan zinātniski, kā arī tehniski teksti. Tulkojusi tādus autorus kā Ibsens, Strindbergs, Ēriks Fosness-Hansens, Pērs Ūlovs Ēnkvist, Tūve Jansone u.c., bet daudziem pazīstama arī kā skandināvu kriminalromānu tulkotāja, tulkojot Jū Nesbē, Jusi Adlera-Olsena, Stīga Lārsona u. c. autoru darbus.

Sarunas gaitā D. Deniņa pastāstīja, kā nonāca līdz tulkošanai, pastāstīja, kāds ir viņas tulkošanas process, iezīmēja arī līdzības latviešu un skadināvu tautu raksturos, pastāstīja par literatūras vietu skadināvu zemēs, minēja arī sev mīļus latviešu literatūras autorus, kā arī atklāja ko nedaudz par sevi, piemēram, ka viņai ļoti patīk būt pie dabas un daboties dārzā.

Tulkošana ir D. Deniņas maizes darbs, tādēļ ne vienmēr sanāk tulkot sirdij tuvu tekstu – labi ir tad, kad izdevējs ieklausās tulkotāja ieteikumos par to, kādu darbu varētu latviskot un to akceptē – tad darbs ir arī bauda dvēselei. Kā vienu no šādiem darbiem tulkotāja min zviedru rakstnieces Sāras Stridsberjas "Mīlestības gravitāciju", kas populārs arī Bauskas Centrālās bibliotēkas lasītāju vidū.

Interesanti, ka, pirms D. Deniņa sāk tulkot kādu jaunu darbu, ka sākumā viņa neiepazīstas ar tulkojamo tekstu no sākuma līdz beigām. Atklāt sižetu viņai patīk pašā tulkošanas procesā, jo sevišķi ja tas ir kriminālromāns, tā saglabājot intrigu par notikumu gaitu, pavērsieniem un iznākumu. Noskaidrojām arī to, ka tulkošana ir ne tikai teksta pārnešana no vienas valodas otrā, bet arī tāds kā iejušanās process. Ja tulkotāja dotaja brīdī tulko tekstu, piemēram, no zviedru valodas, tad kādu laiku viņa it kā dzīvo šaja valodā un tūlītēja pārslēgšanās uz citu valodu ir pat nedaudz sarežģīta. Šāda iejušanās nav tikai valodā – tulkošana nozīmē arī iejušanos attēlotajā vidē, tēlos, vietā un laikā. Lai to visu labāk izprastu ir gan jāpēta konkrētās vietas ģeogrāfija, jāpārzina valsts politiskā situācija, kultūra, kā arī tautas paradumi.

Bet par ļoti būtisku aspekts labam tulkojuman D. Deniņa min ļoti labu valodas jušanu un savas dzimtās valodas zināšanu. Jābiebilst ka šī ir lieta tulkotājai, nenoliedzmi, piemīt.

Sarunas gaitā tika pieminēta arī D. Deniņas tulkotā norvēģu psihiatra un rakstnieka Finna Skorderuda grāmata "Nemiers". Ka pastāstīja tulkotāja, šis ir bijis interesants, bet arī gana sarežģīts darbs, jo tas aptver ļoti daudzas tēmas. Ta ir darbs, ko, kā atklāja tulkotāja, var arī nelasīt no vāka līdz vākam – to var lasīt arī fragmentāri, izvēloties tajā brīfī aktuālu vai interesējošu tēmu.

Paldies, Dace, par sarunu un pasākuma apmeklētājiem par iesaistīšanos ar interesantiem jautājumiem!

Fotomirkļi šeit!