2024. gada 22. novembrī Bauskas Centrālā bibliotēka organizēja tikšanos ar rakstnieci Dženu Andersoni, kur omulīgā atmosfērā sirsnīgas sarunas laikā ar autori iepazināmies tuvāk.

D. Andersone pēc profesijas ir juriste un ikdienā arī strādā savā profesijā, bet literatūru viņa ir mīlējusi visu dzīvi un klusa vēlēšanās rakstīt viņai ir bijusi vienmēr. To D. Andersone nolēma realizēt pēc promocijas darba uzrakstīšanas iestājoties Literārajā Akadēmijā, kur prozas meistardarbnīcā mācījās pie Ievas Melgalves, Ilzes Aizsilas un Ronalda Brieža.  Mācīšanās process bija rakstīšana pēc dažādām dotajām tēmām, un tā no Literārās Akadēmijas mājas darbiem tapa viņas pirmais stāstu krājums "Dadži", kas 2021. gadā tika izdots izdevniecībā "Zvaigzne ABC". Stāstu krājums tik novērtēts atzinīgi un saņēma 2022. gada LALIGABA balvu kategorijā "Debija".

2022. gadā sekoja nākamais stāstu krājums "Sainis", bet 2023. gadā  - "Krīta apļi", kas ir lielā mērā autobiogrāfisks stāstu krājums. Atbildot uz jautājumu, vai autore ir atradusi stāstu kā savu ideālo literatūras žanra formu, D. Andersone atklāja, ka jau kādu laiku, Ilzes Aizsilas iedrošināta,  ir domājusi par romāna rakstīšanu, līdz tas brīdis pienāca un romāns tapa, un tuvākajās dienās dienasgaismu ieraudzīs D. Andersones debijas romāns – "Herbārijs ar leduspuķēm". Jāpiemin, ka D. Andersone raksta arī dzeju, ko, iespējams, kaut kad varēsim lasīt arī grāmatas formātā.

Stāstot par saviem stāstu krājumiem, D. Andersone atklāj, ka sižetu un tēlu izveidē palīdz gan pašas dzīves pieredze, gan dzīvē un jurista profesijā strādājot noskatītais, un nereti tās ir gana skarbas situācijas, kas ieraugāmas arī viņas darbos. Bet, runājot par rakstīšanas procesu, interesanti šķiet tas, ka, kā stāsta autore, rakstīšanas laikā literārie tēli nereti sāk dzīvot savu dzīvi, tie sāk lietot katrs savu leksiku un dažreiz arī stāsta sižetu spēj ievadīt nedaudz citā gultnē. Starp citu, rakstniecei ir arī nosapņoti stāstu sižeti!

Interesanti, ka rakstniece pašu rakstīšanas procesu uztver kā disciplīnu – viņa raksta teju katru dienu laikā, kad pārrodas mājās no darba, un lieliskākais šajā šķiet tas, ka D. Andersonei ir ko teikt, un viņa tajā dalās arī ar savu lasītāju!

Uzzinājām arī par D. Andersones iemīļotiem rakstniekiem. No ārvalstu autoriem viņa min V. Igo, F. Kafku, Ē. M. Remarku, H. L Borkesu, bet no pašmāju autoriem - A. Neiburgu, D. Vīganti, I. Jansoni, bet no agrākos laikos dzīvojošiem -  J. Jaunsudrabiņu.

Sarunas noslēgumā pasākuma apmeklētāji kopa ar rakstnieci mēģināja nodefinēt - kas ir labs rakstnieks? Un atbilde izrādījās gauži vienkārša un patiesa – tāds, kura darbus neaizmirst!

Paldies Dženai Andersonei par sarunu, paldies pasākuma viesiem par ierašanos un iesaistīšanos sarunā!

Fotomirkļi šeit!