Latvijas dabiskās pļavas ir īstas dārgumu krātuves – tajās mājo tāda dabas daudzveidība, kas var sacensties pat ar tropiskajiem mežiem. Tikai vienā kvadrātmetrā dabiskās pļavas var augt pat vairāk nekā 50 dažādas augu sugas, un tas nozīmē, ka dabiskās pļavas ir viena no daudzveidīgākajām dzīvotnēm, kāda Latvijā sastopama. Taču augi ir tikai daļa no pļavas bagātības – tajā mājo krāšņa un daudzveidīga kukaiņu, putnu, abinieku un rāpuļu sabiedrība, pļavas tīk arī zaķiem, pelēm, kurmjiem un ežiem. Tie visi piešķir pļavai tās neatkārtojamo skaņu – spindz, zum, čivina, čīgā, šalc un žūžo – tā skan Latvijas pļavas vasarā. Vienā hektārā pļavas var būt pat pusotra tonna kukaiņu, kuriem katram ir savs nozīmīgs darbs kopējā ekosistēmā – apputeksnēšana, organisko vielu pārstrāde, tie ir barība citiem kukaiņiem un putniem. Tauriņu krāšņums viņiem pašiem nepieciešams partnera atrašanai, bet mums tas dāvā īpašu krāsu prieku. Tāpat pļavas piesaista putnus – dažiem tā ir barības iegūšanas vieta, citiem mājvieta ligzdas vīšanai. Kas gan

būtu Latvijas vasaras vakari bez griezes dziesmas un rīti bez cīruļa treļļiem? Pa dienu

pāri pļavām planē mazie ērgļi, kuri tur nolūko barību – strupastes vai vardes, kuru arī

pļavā netrūkst. Visi pļavas sabiedrības dalībnieki ir savā starpā saistīti, un to izdzīvošana savukārt atkarīga no pļavu – viņu mājvietas – likteņa.

Atnāc uz Bauskas Bērnu bibliotēku un iepazīsties ar izstādes “Zaļā zālīte un tās iemītnieki” piedāvātajām grāmatām.