Pārbēdzējs

Zigfrīds Lencs

13.05.2019 12:03

Romāns uzrakstīts 1951.gadā, vēlāk vairākas reizes pārstrādāts, bet netika izdots līdz pat 2016.gadam.
“Atmiņas drīzāk ir neparocīgas. Tās ir tik smagas kā cukura maisi. Tas, kurš pastāvīgi tās vazā līdzi, kādu dienu tiek piespiests pie zemes.” Kādu dienu, sešus gadus pēc kara notikumiem, atmiņas panāk Valteru Prosku.
Proska, vācu armijas kareivis, pēdējā kara vasarā nokļūst nelielā vienībā, kas uzrauga dzelzceļa līniju, lai partizāni Pripjatas purvos neuzspridzinātu vilcienus. Stāsts par viņa pārdzīvojumiem un piedzīvojumiem.
Purvā visbīstamākie izrādās ir neizturamais karstums, niknie odu uzbrukumi un partizāni. Komandiera dotās pavēles kļūst arvien pazemojošākas un bezjēdzīgākas. Kareivji mēģina ierauties sevī, rast nodarbi: kāds mēģina noķert milzīgo, bet viltīgo līdaku, kādam ir vista, kurai mācīt trikus, kāds nodevies apcerei par nāvi un ārprātu, kāds mīļuprāt vienmēr gatavs gādāt apmetnei malku. Stāsts ir par kara bezjēdzību, par nesajukšanu prātā, par ilgām pēc cilvēcības, mīlestības un dzīves. Proska pārbēg ienaidnieka pusē, bet kas gan īstenībā ir ienaidnieks, dzimtene un pienākums, visa pamatā ir vēlme rīkoties un izdzīvot.
Savā ziņā romāns savijas ar autora biogrāfiju, jo abi - gan kareivis Proska, gan Lencs - ir dzimuši Likā, abi kara pēdējos mēnešos dezertē un nokļūst ienaidnieka gūstā.

Iet atpakaļ

Pievienot komentāru

Top.LV
Valid XHTML 1.0 Strict
/* vids.lv */
briedis.lv
www.celmins.lv