Liecinieka spoguļportrets

Juris Pavītols

13.05.2022 15:06

1981. gadā, kad Valmieras kultūras namā uz skatuves atskanēja vārdi “Ir latviešu tauta akmens, māls un smilts…”, manī piedzima ticība par neatkarīgu zemi, kurā dzīvošu un turpināšos. Tas bija viņš ar greizo smaidu un vislatviskāko roka sajūtu balsī. Juris! Viņa balss tembrs paliek atmiņā un zemapziņā atdzīvojas brīžos, kad zūd pamats un pārliecība, ka tas, kādi esam un kādā zemē dzīvojam, ir vairogs, zem kura slēpties lietus, krusas un vētras laikā. Man “Līvi” nekad nav mainījuši sastāvu. Izspūruši, noliedzoši, lecīgi un bezbailīgi. Kā latviešu streļķi ar ģitārām rokās viņi kājās cēla manu paaudzi.

Iet atpakaļ

Pievienot komentāru