Kad klusums kliedz

Dace Judina

09.02.2018 14:41

Reizēm klusums ir skaļāks par vārdiem un pilnā balsī izkliegtām lamām. Mūsu tautai klusēšana nav sveša, jo bija laiki, kad stingri turējāmies pie sentēvu gudrības – klusēšana ir zelts. Klusējām, jo citas iespējas nebija, jo tos, kas neklusēja, – apklusināja. Mūsu vecvecāki un vecāki klusēja, jo nedrīkstēja runāt, jo baidījās, jo rūpējās par to, lai nākamā paaudze izdzīvotu, lai netiktu iznīdēta. Kamēr vien zaļo kaut viens no dzimtas zariem, dzimtai ir iespēja izdzīvot, tautai ir iespēja izdzīvot. Pat tad, ja izciešot neizsakāmas dvēseles sāpes, jāklusē par netaisnību, nodevību, slepkavību, izpostītiem likteņiem…Latvijas iedzīvotāji klusēja, līdz klusums pats sāka līdzināties kliedzienam, kas pieprasa patiesību. Par klusuma kliedzieniem, par patiesības atklāšanu, par savas dzimtas sakņu meklēšanu un vēstures apzināšanu – Daces Judinas Latvijas simtgadei veltītās tetraloģijas trešā grāmata “Kad klusums kliedz”. Tas ir stāsts par apzinātu savas dzimtas izpēti, skeletu izvilkšanu no skapja un pamošanos, skaidra skata atgūšanu, kas ļauj pārvērtēt savas izvēles, un saprast – kas tad ir manas vērtības, kādu ziņu gribu atstāt nākamajai paaudzei? Ja pirmajās divās grāmatās dzimtas stāsti nāk caur simboliem – dzimtas māja, gredzens, tad trešajā grāmatā “Ozolu” saimniece Katrīna tiek lūgta izpētīt kādas citas dzimtas saknes vairākās paaudzēs.


Iet atpakaļ

Pievienot komentāru

Top.LV
Valid XHTML 1.0 Strict
/* vids.lv */
briedis.lv
www.celmins.lv