Šī dienasgrāmata caur ļoti personisku prizmu sniedz ieskatu vienā no smagākajiem laikiem mūsu valsts vēsturē: Pirmais pasaules karš, ar to saistītā vācu okupācija, padomju periods, brīvības cīņas, bermontiāde un, visbeidzot, neatkarīgas valsts veidošana. Ivande Kaija izdzīvo visus šos periodus, līdztekus rakstniecībai audzinot trīs bērnus, cenšoties nodrošināt tiem iztiku un izglītību un uzņemoties arī sabiedriskus pienākumus. Viņa ne vienmēr izprot dažādos politiskos strāvojumus, tomēr it bieži aiz to rūpīgi postās fasādes intuitīvi saredz ļaunumu un liekulību. Dienasgrāmatu caurstrāvo sieviešu emancipācijas idejas, ko ietekmējušas sabiedrības modernizācijas prasības, saduroties ar patriarhālās sabiedrības iesīkstējušajiem uzskatiem.