Kolektīvā monogrāfija atklāj, cik daudzveidīgi ēdiens raksturo cilvēku un dzīvi - ēdiens literatūrā palīdz raksturot tautas un valsts vēsturi, sociālo dzīvi un cilvēku psiholoģiju, kā arī izmaiņas tajā. Ēdienam ir nozīmīga loma sociālās, reliģiskās un nacionālās identitātes veidošanā, tas ir saistīts ar nostiprinātām, bet arī mainīgām semiotiskām zīmēm. Gastropoētiskais diskurss paplašina literatūras un kultūras pētniecības iespējas, ļauj saskatīt jaunas sakarības, arī jaunas teksta nianses un sasaista literatūru un kultūru. 17 grāmatas rakstos atainota ēdiena semantika un funkcijas kultūrā latviešu, lietuviešu un igauņu pētnieku skatījumā. Publikācijās vērojamas latviešu, vācbaltiešu, ebreju, krievu un igauņu tradīcijas.