Garets Sentklērs ir nonācis strupceļā. Viņa tēvs ir apņēmības pilns izšķērdēt Sentklēru īpašumus un atstāt dēlu bez mantojuma. Gareta vienīgais ieguvums ir sena ģimenes dienasgrāmata, tomēr sarežģījumus rada fakts, ka dienasgrāmata ir itāļu valodā, kuru Garets nezina. ...Otras tādas kā Hiacinte Bridžertona nemaz nav. Viņa ir biedējoši gudra, velnišķīgi atklāta un, pēc Gareta domām, paciešama tikai mazās devās. Tomēr Hiacintē ir kaut kas tāds, kaut kas apburošs un satraucošs. Hiacintei piedāvā iztulkot dienasgrāmatu, lai gan viņas itāļu valodas zināšanas ir tālu no pilnības. Abiem iedziļinoties grāmatas tekstā, atklājas, ka meklētās atbildes nav vis dienasgrāmatā, bet viņos pašos un nav nekā vienkāršāka vai sarežģītāka par vienu ideālu skūpstu.