Novadnieku enciklopēdija

Katra novada bagātība ir ļaudis. Iespējami pilnīgāk ir jāapzina tos, kuri saistīti ar Bausku, Iecavu, Rundāli un Vecumniekiem. Kāds ir zināms visā pasaulē, kāds cits - Latvijā, vēl kāds - novadā, ko sauc par mājām. Bauskas Centrālās bibliotēkas digitālā novadnieku enciklopēdija apkopo ievērojamu novadnieku biogrāfijas, un tajā sastopami dažādos gadsimtos dzīvojuši un dažādus darbus strādājuši cilvēki, kurus vieno dzimšanas vieta, dzīve vai darbs Bauskas novadā. Patlaban enciklopēdija ietver ap 380 ievērojamu cilvēku vārdus un norit informācijas labošana, papildināšana šķirkļiem A-C.

Novadnieki pēc alfabēta

A B C D E F G H I J K L M N O P R S T U V Z

Novadnieki

Kopējais ierakstu skaits:2

Emils Skujenieks (1903-1965)

Režisors, tulkotājs

Dzimis 1903. gada 26. jūnijā Bauskā. 1915. gadā ģimene pārcēlusies uz Biržu apriņķi Lietuvā. Tur E. Skujenieks ātri apguvis lietuviešu valodu, taču turpinājis izglītoties Latvijā. Iestājies skolnieku rotā, piedalījies Brīvības cīņās. Beidzis Bauskas ģimnāziju (1922). Pāris gadus tautskolotājs Biržu apriņķī. No 1929. gada patstāvīgi dzīvojis Rīgā, strādājis par žurnālistu, tulkojis no lietuviešu valodas. Literātu biedrības "Domas", Latviešu rakstnieku un žurnālistu arodbiedrības biedrs, kopš 1939.gada arī biedrs Lietuvas rakstnieku biedrībā Kauņā. 1944. gadā devies bēgļu gaitās uz Vāciju, trimda šķīra ģimeni. Špākenbergas nometnes teātrī uzvesta viņa lugu "Diriģents" (1946). 1950. gadā izceļojis uz ASV. Klīvlendas Latviešu biedrības un Klīvlendas Daugavas Vanagu teātrī iestudējis savas lugas, piedalījies teātra izrādēs. Nepārtraukti bijis Latviešu lietuviešu vienības valdes loceklis trimdā. Emila Skujenieka lielākais literārais devums ir tulkojumi no lietuvieušu valodas — ap 15 romānu, pieci dramatiskie darbi, kā arī dzeja. Trimdā tulkojis vairāk nekā 25 lietuviešu autorus. Tulkojis arī no latviešu uz lietuviešu valodu. Dzejnieka Knuta Skujenieka tēvs. Miris 1965. gada 11. jūnijā ASV, Klīvlendā.

Hausmanis, V. Latviešu aktieri trimdā: biogrāfijas un apceres. Rīga: Preses nams, 1996; Mūžīgai piemiņai. "Latvijas Vēstnesis" Nr. 5/6 (1999), pieejams www.vestnesis.lv [23.02.2022.]


Knuts Skujenieks (1936-2022)

Dzejnieks

Dzimis 1936. gada 5. septembrī Rīgā. Pēc mātes nāves kopā ar vecāko brāli dzīvojis pie tēva mātes Kurmenes pagasta Mūru dzirnavās (1937-1950). Sešus gadus mācījies Mūru skolā, bet pēc slimošanas mācības pabeidzis Taurkalnes Mežvidu skolā (1950). Neilgu laiku mācījies Jaunjelgavas vidusskolā. Studējis LVU Vēstures un filoloģijas fakultātē (1954-1956), beidzis M.Gorkija Literatūras institūtu Maskavā (1961). 1962. gadā apcietināts, līdz 1969. gadam atradies ieslodzījumā stingra režīma nometnē Krievijā, Mordovijas APSR. Pirmā publicēta Knuta Skujenieka atdzejotā grāmata – L. Ukrainkas "Pērkona māsa" (1970). Pēc vairākiem oriģināldzejas krājumu noraidījumiem beidzot tika izdots pirmais - "Lirika un balsis" (1978), lai gan K. Skujenieka vārds dzejnieku vidū jau krietnu laiku bija labi zināms. Dzejas krājumi: "Iesien baltā lakatiņā" (1986), ieslodzījumā sarakstītā dzeja "Sēkla sniegā" (1990), "Mūsu dzīve nokalpotā" (2007), "Nekā personīga" (2010). Izdotas izlases "Līdz kailai rokai" (1995), "Parkā par solu" (1997), Raksti (2002; 2008). K.Skujenieks pašmācības ceļā apguvis tulkošanu un daudzas valodas. 2016. gadā izdoti 4 dzejas krājumi svešvalodās: ukraiņu valodā, angļu valodā, vācu un krievu valodās. Tapusi daļēji dokumentālā filma "Knutifikācija" (2017). Apbalvots ar Spānijas Katoļu Izabellas ordeni (1994), Triju Zvaigžņu ordeni (1995), Lietuvas Lielkņaza Ģedimina ordeni (2001). Literatūras gada balvas par Mūža ieguldījumu ieguvējs (2010), Ministru kabineta balvas par izcilu ieguldījumu Latvijas rakstniecībā un Latvijas nacionālās literatūras attīstībā saņēmējs (2012). Miris 2022. gada 25. jūlijā.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Otrais, pārstr. un papild. izd. Rīga: Zinātne, 2003. 741 lpp.; Knuts Skujenieks, www.knutsskujenieks.lv [08.10.2021.]