Novadnieku enciklopēdija

Katra novada bagātība ir ļaudis. Iespējami pilnīgāk ir jāapzina tos, kuri saistīti ar Bausku, Iecavu, Rundāli un Vecumniekiem. Kāds ir zināms visā pasaulē, kāds cits - Latvijā, vēl kāds - novadā, ko sauc par mājām. Bauskas Centrālās bibliotēkas digitālā novadnieku enciklopēdija apkopo ievērojamu novadnieku biogrāfijas, un tajā sastopami dažādos gadsimtos dzīvojuši un dažādus darbus strādājuši cilvēki, kurus vieno dzimšanas vieta, dzīve vai darbs Bauskas novadā. Patlaban enciklopēdija ietver ap 380 ievērojamu cilvēku vārdus un norit informācijas labošana, papildināšana šķirkļiem A-C.

Novadnieki pēc alfabēta

A B C D E F G H I J K L M N O P R S T U V Z

Novadnieki

Kopējais ierakstu skaits:2

Augusts Ilziņš (1872-1939)

Pilsētas galva

Dzimis 1872. gada 8. maijā Bauskas pagasta "Ilziņos". Beidzis Bauskas apriņķa skolu. Par pilsētas galvu kļuvis pēc 1925. gada februārī notikušajām Bauskas domes vēlēšanām. Šo amatu saglabājis arī pēc nākamajām vēlēšanām un atstājis to tikai pēc paša vēlmes 1934. gada jūnijā. Līdz pat nāves dienai bijis Bauskas pilsētas galvas vietnieks. Augusta Ilziņa laikā viens no nozīmīgākajiem pilsētas attīstības projektiem bija realizētais pilsētas paplašināšanas plāns, izveidojot pilsētai piederošajās zemes platībās (tagad Uzvaras, Brīvības un Skolas ielas) jauno Bausku. Miris 1939. gada 17. oktobrī, atdusas Skultiņu kapos.

Bauskas CB novadpētniecības mape "Personālijas. Politika: ministri, deputāti, politiķi, vietvaras vadītāji"


Vilhelms Ilziņš (1885-?)

Policijas prefekts

Dzimis 1885. gada 11. martā Bauskas pagastā. Beidzis Bauskas pilsētas skolu, tālāk izglītojies Viļņas karaskolā. Militārajā dienestā cariskajā Krievijā novērtēts ar augstiem apbalvojumiem. Neatkarīgajā Latvijā iesaistījies policijas darbā, bijis Rīgas prefektūras apsardzības 4. rotas priekšnieks. Būdams Rīgas prefektūras IX iecirkņa priekšnieks, 1932. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru (n.p.k. 1307); ar Jura Krustu un Jura zobenu Krievijā.

Es viņu pazīstu. Rīga: Biografiskā archiva apgāds, 1939. 562 lpp.; Triju Zvaigžņu gaismā: pirmā grāmata (1924-1940). Rīga: Latvijas Vēstnesis, 1997. 679 lpp.