Novadnieku enciklopēdija
Katra novada bagātība ir ļaudis. Iespējami pilnīgāk ir jāapzina tos, kuri saistīti ar Bausku, Iecavu, Rundāli un Vecumniekiem. Kāds ir zināms visā pasaulē, kāds cits - Latvijā, vēl kāds - novadā, ko sauc par mājām. Bauskas Centrālās bibliotēkas digitālā novadnieku enciklopēdija apkopo ievērojamu novadnieku biogrāfijas, un tajā sastopami dažādos gadsimtos dzīvojuši un dažādus darbus strādājuši cilvēki, kurus vieno dzimšanas vieta, dzīve vai darbs Bauskas novadā. Patlaban enciklopēdija ietver ap 380 ievērojamu cilvēku vārdus un norit informācijas labošana, papildināšana šķirkļiem A-C.
Novadnieki
Kopējais ierakstu skaits:1Fridrichs Cernts (1898-1944)
Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris
Dzimis 1898. gada 4. aprīlī Bauskā. Izglītojies ģimnāzijā. Krievu armijā iestājies 1917. gada augustā, dienējis 125. rezerves pulkā Jamburgā. 1919. gada martā devies pieteikties Latvijas armijā, bet 31. martā aizturēts Dundagā un ieskaitīts landesvērā. 1919. gada maijā piedalījies Rīgas atbrīvošanā. 1919. gada 1. augustā pārnācis uz Slokas brīvprātīgo rotu, ar kuru vēlāk iedalīts astotajā Daugavpils kājnieku pulkā. Piedalījies kaujās pret bermontiešiem, ievainots. 1920. gada februārī atgriezies cīņā, piedalījies Latgales atbrīvošanā. 1919. gada 3. novembrī Bolderājas rajonā F. Cernts brīvprātīgi devās ugunī pēc pamesta vācu ložmetēja pie Esena muižas un iznesa to. Tika smagi ievainots un, nespēdams ieroci nogādāt pie savējiem, paslēpa to; vēlāk ložmetēju nodeva mūsu spēkiem. Atvaļināts (1922) seržanta pakāpē. Kancelejas ierēdnis Tukuma slimokasē. Piešķirta jaunsaimniecība Irlavas pagasta Snapju muižā. Miris 1944. gadā. Apbedīts Irlavas pagasta Tiļļu kapos.
Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: biogrāfiska vārdnīca. Rīga: Jāņa Sēta, 1995. 613 lpp.