Informācija par novadnieku

Vilis Olavs (1867-1917)

Sabiedriskais darbinieks

Dzimis 1867. gada 18. maijā Bauskas pagasta (Pilsmuižas) "Olavās". Jauno zemes saimnieku Jēkaba Plutes un Dārtas (dz. Duklava) ģimenē bijis vidējais no pieciem bērniem. Mācījies Bauskas elementārskolā un Bauskas apriņķa skolā. Jau mācību laikā Jelgavas ģimnāzijā (1884-1887) sarakstījis pirmo vēsturisko rakstu "Kā dzimtbūšana Baltijā cēlusies". Teoloģijas students Tērbatā (1887-1892). Studiju laikā kļuva par vecākās latviešu studentu korporācijas "Lettonia" biedru. Piedalījies rakstu sērijas "Sēta. Daba. Pasaule." sastādīšanā. Gadsimta izskaņā kalpojis baznīcai. Vairāku ģimnāziju skolotājs Rīgā. Uzvārda maiņa no Plutes uz Olavu 1903. gadā notikusi Viļa Olava sabiedriskās darbības un ieceres atvērt izglītības iestādi dēļ, jo sākotnējam uzvārdam nav bijis labskanīgs tulkojums ("plut" - blēdis, krievu val.). 1904. gadā atvēris V. Olava Sieviešu tirdzniecības skolu (komercskolu) Rīgā. 1908. gadā izcietis 1 gada cietumsodu par 1905. gada revolūcijas atbalstīšanu. Ieslodzījumā sarakstījis "Galvenie virzieni ētikā". Strādājis vairākos izdevumos, tostarp kā "Pēterburgas Avīzes" un "Balss" redaktors. Viens no visietekmīgākajiem sava laika latviešu tautas ideologiem. Pirmā pasaules kara gados Pēterburgā organizējis un vadījis Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomiteju. Viļa Olava fonds izdevis četrus V.Olava Kopotu rakstu krājumus (1922-1924), kuros lasāma V. Olava biogrāfija, raksti un uzrunas, kas pauž viņa nostāju vēstures, ētikas un taisnīguma izpratnē. Laulībā ar Frīdu (dz. Eizenberga) dzimuši divi dēl - Vilis un Aleksandrs. Miris 1917. gadā Somijā, kurp bija devies ar nolūko uzlabot veselību. Viļa Olava mirstīgās atliekas pārapbedītas Meža kapos (1921).

Krusa, Felikss. Latvijas namdaris Vilis Olavs tautas sardzē baltās un nebaltās dienās. Rīga: Valters un Rapa, 2001. 158 lpp.


Iet atpakaļ